Telefona maiņa – daudziem no mums tas ir ilgi gaidīts brīdis, kas tiek gaidīts mēnešiem, ja ne gadiem. Citiem tas ir stresa avots – datu un kontaktu pārvietošana, jauna interfeisa apgūšana, pieradumu maiņa attiecībā uz izmēru. Neapšaubāmi, tam pievienojas arī satraukums par vēlmi saglabāt jauno iegādi pēc iespējas labākā – iespējami nevainojamā – stāvoklī pēc iespējas ilgāku laiku.
Ir acīmredzami izvēlēties maciņu, kas pildīs savu lomu – tas ir, aizsargās telefonu – vienlaikus priecējot aci un nepārspīlējot tā līnijas. Izvēle ir salīdzinoši vienkārša – ražotāji cenšas nodrošināt, lai iespējas būtu patiešām dažādas un pielāgotas dažādām gaumēm un vajadzībām. Mēs pieņemam lēmumu, pērkam, uzliekam – tēma ir noslēgta.
Tomēr nedaudz atšķirīga situācija ir rūdīta stikla gadījumā. To loma ir aizsargāt ekrānu no nevēlamām skrāpējumiem, triecieniem un kritieniem – daži varētu teikt, ka tas ir svarīgāks elements par pašu maciņu. Izvēle, tāpat kā maciņu gadījumā, ir liela. No lētākajiem piedāvājumiem no Ķīnas līdz augstākās kvalitātes modeļiem ar safīra apdari. Tomēr šajā situācijā lēmuma pieņemšana un pirkums ir tikai puse – varbūt pat mazāk – no panākumiem. Nekas nelīdzēs mums dārgākais stikls tirgū, ja mēs neizdosimies tā uzstādīšanā. 🙂

Pilnīgi simetriska, vienmērīga un tīra ekrāna aizsardzības uzklāšana nav tik sarežģīta procedūra, kā varētu šķist – pietiek ar nelielu manuālo veiklību, notīrītu galda/galda virsmu, lai veiktu “procedūru”, un dažām minūtēm mērenas koncentrēšanās. Pieticīga cena, kuras samaksa atlīdzinās mums ekrāna aizsardzību gandrīz kā rūpnīcas un iespējami neinvazīvā veidā.
Sāksim!

Aksesuāru komplekts, ko atradīsim iepakojumā ar stiklu, parasti ir atkarīgs no cenas, ko esam samaksājuši par konkrēto aizsardzību. Lētāku piedāvājumu gadījumā ir grūti atrast kaut ko citu kā sausu un ar alkoholu piesūcinātu salveti un uzlīmju komplektu ekrāna “tīrīšanai”. Savukārt augstākās klases piedāvājumi parasti ietver mikrošķiedras drānu (kas ir daudz efektīvāka ekrāna tīrīšanā) un aksesuārus, kas atvieglo uzstādīšanas procesu – tostarp montāžas rāmi, kas ļauj ievietot tajā telefonu, kas palīdz saglabāt simetriju, uzlīmējot stiklu. Šī ceļveža vajadzībām mēs tomēr izvēlēsimies pilnīgi manuālu montāžu – pretēji šķietamībai, rāmji dažās situācijās var vairāk kaitēt nekā palīdzēt.



Daudziem lielākā grūtība var būt montāžas tīrības saglabāšana. Kāda jēga, ka stikls tiks uzklāts perfekti taisni, ja uz tā virsmas un ekrāna uzkrāsies daudzi putekļi? Diemžēl nav burvju nūjiņas, kas 100% novērsīs katru gaisā lidojošo daļiņu – tomēr mitras drānas noslaucīšana virsmai, uz kuras esam nolēmuši veikt montāžu, noteikti atvieglos lietu. Populāra metode ir arī rūdīta stikla uzklāšanas “procedūras” veikšana tvaicētā (piemēram, pēc vannas) vannas istabā – augsts gaisa mitrums garantēs mazāk piesārņojumu, kas brīvi peld gaisā, kas savukārt nodrošinās ilgāku “logu” starp aizsargplēves noņemšanu no stikla un tā pielikšanu pie tīra ekrāna.
Ļoti bieža kļūda, kas apgrūtina pareizu rūdīta stikla uzklāšanu, ir vienkārši… Telefona novietojums. Turot to horizontāli (uz garākās malas), mums ir iespēja satvert stiklu aiz īsākajām malām, kas nodrošinās daudz ērtāku stikla manevrēšanas iespēju un atvieglos tā turēšanu. Šķietama muļķība, praksē tomēr maina patiešām daudz.

Nākamais teorētiski nevajadzīgais solis ir… gaišas ekrāna bloķēšanas tapetes iestatīšana, kas skaidri ļaus novērtēt, kur beidzas displejs un kur sākas rāmji. Pašlaik lielākā daļa telefonu modeļu ir melna stikla virsma, uz kuras nav iespējams uzlīmēt stiklu “uz aci”, cerot, ka trāpījām tieši vidū. Apgaismotā displeja mala dos mums atsauces punktu, pateicoties kuram mums būs lielākas izredzes uz simetrisku montāžu. Ir vērts arī pielikt stiklu pie ekrāna “sausā veidā”, vēl pirms plēves noņemšanas – tas ļaus novērtēt, kā mums vajadzētu “mērķēt” pēdējā montāžas posmā.
Pirms tiešas uzklāšanas ir jārūpējas par pēc iespējas rūpīgāku ekrāna tīrīšanu. Šeit palīdzēs ar alkoholu piesūcināta drāna. Neuztraucieties, ja pēc šī posma uz ekrāna paliks daudzas šķidruma pilieni – komplektā atradīsim arī tās sauso ekvivalentu, ar kuru noslaucām mitro virsmu. Ļoti iespējams, ka, neskatoties uz to, uz displeja būs redzamas jau minētās putekļu daļiņas – mēs cenšamies tās noņemt, “noslaukot” tās ar salveti vislabāk uz vienu malu. Kā jau iepriekš minēts, mikrošķiedras drānas noteikti atvieglos šo uzdevumu, tomēr tās nav obligātas.

Jūs droši vien pamanījāt, ka komplektā ar stiklu bija mazas, smieklīgas uzlīmes. Tās ir pārklātas ar ļoti plānu adhezīvu slāni – tās ir paredzētas, lai viegli “paceltu” nepaklausīgās putekļu daļiņas, kuras nekādā veidā nevarējām piespiest atstāt ekrāna virsmu ar drānu. Pietiek to pielikt pie displeja, turot otrā galā pirkstos – putekļi pielips pie uzlīmes, un uz ekrāna nepaliks nekādas pēdas.

Ja ekrāns jau ir notīrīts, atliek tikai nospiest bloķēšanas pogu – tas aktivizēs ekrānu – un pēc tam pavilkt aizsargplēves mēlīti, kas aizsargā stikla līmes slāni. Tas jādara veikli, bez liekas kavēšanās – atcerieties, ka katra šī posma sekunde ir iespēja nevēlamu putekļu daļiņu nokrišanai gan uz ekrāna, gan jau atklātā stikla līmes slāņa.

Turot stiklu aiz stūriem (visērtāk ar īkšķi un rādītājpirkstu), mēs to pieliekam pie ekrāna, sākot no telefona augšējās malas (augšējās – kā tās ar skaļruni un kamerām). Mēs atrodam simetrijas centru – tā, lai katra stikla mala būtu aptuveni vienādā attālumā no displeja malas. Tas prasa vislielāko koncentrēšanos visā rūdīta stikla uzklāšanas procesā – ir vērts veltīt brīdi, lai pārliecinātos, vai stikla attālums līdz katrai ekrāna malai ir iespējami līdzīgs. Mēs vienmērīgi nolaižam stikla apakšējo daļu, cenšoties saglabāt vienmērīgu stikla līniju attiecībā pret telefona garākajām malām.

Pēc pilnīgas stikla nolaišanas mēs varam novērtēt, vai rezultāts ir apmierinošs un vai zem stikla nav palikušas putekļu daļiņas. Ja nekas tāds nav noticis – mēs viegli piespiežam stiklu, pārvietojot rādītājpirkstu pa tā garumu – kas savienos stikla adhezīvo slāni ar ekrānu. Ja paliek gaisa burbuļi – mēs tos izspiežam ar drānu/pirkstu ārpus stikla malas.

Ja tomēr uzlīmētais stikls “aizbēga” mums uz kādu no malām vairāk, nekā mēs vēlējāmies: praksē nevajadzētu atdalīt jau uzlīmēto stiklu – tā stipra saliekšana var izraisīt plaisāšanu, viegli arī sabojāt līmes slāņa malas, paceļot stiklu ar nagu. Ja tomēr jūtamies spējīgi, un stikls “nav stipri pieķēries” ekrānam – mēs varam to viegli pacelt un pārvietot, cenšoties pēc iespējas maigāk atdalīt no ekrāna virsmas. Atkal – palīdzēs ekrāna aktivizēšana ar gaišu tapeti, kas izcels tā malas un ļaus precīzāk novērtēt simetrijas atsauces punktus.
Līdzīga situācija ir arī ar neveiksmīgajām putekļu daļiņām, kas kaut kādā veidā atradās zem stikla. Var mēģināt viegli pacelt rūdīta stikla malu ar nagu (cenšoties tomēr, lai tas neiekļūtu pārāk dziļi stikla līmes daļā) – un pēc tam tur ievietot otru uzlīmi, ar kuru iepriekš izvēlējāmies putekļus no tukša ekrāna, mēģinot uzķert uz līmes nevēlamo uz displeja virsmas esošo objektu. Šis manevrs tomēr prasa ķirurģisku precizitāti – ļoti viegli ir sabojāt pašu stiklu, līmes slāni vai arī – ironiski – ievest vairāk putekļu. Tas nav absolūti ieteicams, tomēr, ja jūsu estētiskā izjūta neļauj jums sadraudzēties ar šo nevēlamo objektu starp aizsargstiklu un ekrānu – tā ir tomēr kāda metode. 🙂
Gala rezultātam vajadzētu izskatīties aptuveni šādi.


Ja jums izdevās tam pietuvoties – sirsnīgi apsveicam, paziņojiet komentāros: mēs sagatavosim sertificēta stikla uzlīmētāja diplomu, kas neapšaubāmi izraisīs cieņu un atzinību ģimenes un draugu vidū. Ja tomēr kaut kas pa ceļam nogāja greizi – neuztraucieties, nākamreiz jūs izdarīsiet secinājumus. 🙂 Treniņš padara meistaru!